Ģeogrāfiskā karte - Ļubļina (Lublin)

Ļubļina (pl) ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos. Viduslaikos nozīmīgs Polijas-Lietuvas tirdzniecības centrs un vēsturisks ebreju izglītības centrs (kādreizējā pilsētas iesauka — ebreju Oksforda).

Uz austrumiem no pilsētas līdz 2001. gadam atradās Daewoo autorūpnīca.

Pirmo reizi pieminēta rakstiskos avotos 1198. gadā. Atradās Mazpolijas un Volīnijas pierobežā pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no Kijevas uz Centrāleiropu. 13. gadsimtā vairākas reizes nopostīta Mongoļu impērijas (1241), vēlāk jātvingu un lietuviešu (1244) uzbrukumos. 1317. gadā Ļubļinai piešķīra pilsētas tiesības. 1341. gadā Kazimirs Lielais uzcēla mūra pili un pilsētas aizsargmūri. Šajā laikā Ļubļinā ieradās daudz ebreju, 1392. gadā Vladislavs Jagello tai piešķīra nozīmīgas tirdzniecības privilēģijas, tā kļuva par centru tirdzniecībai starp Poliju un Lietuvu. No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Ļubļinā notika Polijas un Lietuvas valstu lielākie gadatirgi.

1547. gadā Ļubļinā nodibinājās pasaulē pirmā ebreju grāmatspiestuve. 1569. gada 26. jūnijā tiek noslēgta Ļubļinas ūnija, Polijas un Lietuvas valstu personālūnija tika pārveidota par federāciju jeb Polijas—Lietuvas kopvalsti. No 1567. gada roša ješiva studijas Ļubļinā juridiski tika pielīdzinātas citām tā laika Polijas universitātēm. Ebreji no visas Eiropas brauca uz Ļubļinu studēt Talmūdu un Kabalu. No 1580. gada līdz 1764. gadam Ļubļinā regulāri sasauca ebreju seimus. 17. gadsimtā pēc Otrā Ziemeļu kara (jeb "Plūdiem") pilsētas izaugsme apstājās.

Pēc Trešās Polijas dalīšana 1795. gadā Ļubļina nokļuva Austrijas impērijas sastāvā, 1809. gadā Varšavas hercogistē, bet no 1815. gada Krievijas Impērijai piederošajā Kongresa Polijā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 6. novembrī Ļubļinā kādu laiku darbojās pirmā neatkarīgās Polijas valdība. Starpkaru periodā 40% no Ļubļinas iedzīvotājiem bija ebreji. Pilsētā tika nodibināta pirmā lidmašīnu ražotne Polijā.

Otrā pasaules kara laikā no 1939. gada līdz 1944. gadam Ļubļina bija Polijas okupēto teritoriju ģenerālgubernatūras (Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete) sastāvā. Operācijas "Reinhards" galvenā bāze. Netālu no pilsētas bija izveidota Maidanekas nāves nometne. 1944. gadā pilsētas teritoriju ieņēma Sarkanā armija un līdz 1945. gada janvārim tā bija PSRS ieņemtās Polijas daļas galvaspilsēta.

Pēckara gados Ļubļinā tika nodibināta autorūpnīca (mikroautobusi "Zuk"). 1980. gada jūlijā visā Ļubļinas apkārtnē sākās masveida streiki, kas noveda pie arodbiedrības "Solidarnošč" izveides.